“Cido Grupa”: Augstās inflācijas ietekme uz pircēju paradumiem vēl nav jūtama

2022.gads visiem dzērienu ražošanas nozares uzņēmumiem bija ļoti izaicinošs. Tas sākās ar piegādes problēmām un izejvielu trūkumu, savukārt karam Ukrainā sekoja izejvielu, energoresursu cenu pieaugums un augsta inflācija, intervijā aģentūrai LETA stāsta “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstuks. Lai arī vispārējās dārdzības apstākļos patēriņš samazinās, patērētāju paradumu maiņa nenotiek ātri. Kirstuks intervijā norāda, ka pircēji joprojām pērk savus iemīļotos produktus, taču ir uzmanīgāki tēriņos un, ja tā var teikt, ir kļuvuši par “atlaižu medniekiem”.

Kāds uzņēmumam ir bijis 2022. gads?

Iesākumā man jāuzsver, ka “Cido Grupa” pieder Dānijas “Royal Unibrew” un ir Kopenhāgenas biržā kotēta kompānija, tādēļ, pirms kompānija nav paziņojusi savus 2022.gada rezultātus, nevarēšu komentēt arī “Cido Grupas” finanšu rezultātus un detalizētus nākotnes plānus.

Kopumā jāsaka, ka 2022.gads visiem dzērienu ražošanas nozares uzņēmumiem bija ļoti izaicinošs. 2022.gads iesākās ar piegādes problēmām un ar izejvielu trūkumu, kas bija Covid-19 pandēmijas sekas. Savukārt februārī sākās Krievijas-Ukrainas karš, kas ietekmēja ne tikai mūs, bet arī visu eksporta nozari kopumā. Tam sekoja energoresursu cenu pieaugums un augsta inflācija, kas turpinājās visu gadu.

Atskatoties uz pagājušo gadu, varam secināt, ka dzērienu ražošanas nozarē Latvijā bija novērojams visu galveno produktu kategoriju kritums – alus kategorijā kritums bijis aptuveni par 6%, ūdens kategorijā par 10%, gāzēto bezalkoholisko dzērienu kategorijā par 11%, sulu kategorijā samazinājās par 8%. Izņēmums bijis enerģijas dzērienu kategorija, kas gan ir ļoti neliels, – tas pieauga par aptuveni 20%. Loģiski, ka šādā situācijā strādāt ir ļoti izaicinoši. Neskatoties uz to, “Cido Grupas” neto apgrozījums 2022.gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par apmēram 8%, savukārt bruto peļņa pirmajos deviņos mēnešos samazinājās par 2%. Es teiktu, ka rezultāti ir pieņemami, ņemot vērā izaicinošo vidi, kurā nācās strādāt.

Un kā veicās ar noietu “HoReCa” (restorānu un sabiedriskās ēdināšanas) sektorā, kas pandēmijas laikā ievērojami samazinājās?

“HoReCa” sektorā, ja salīdzina 2021. un 2022.gadu, ir novērojama izaugsme. Ir iepriecinoši, ka 2022.gada pirmajos deviņos mēnešos šajā kanālā pārdošanas ieņēmumi ir auguši par 20-25%. Taču salīdzināt ar 2021.gadu nav īsti pareizi, jo šajā gadā bija ļoti daudz ierobežojumu, ko izraisīja pandēmija. Ja pagājušā gada rezultātus salīdzina ar 2019.gadu, kas ir gads pirms pandēmijas, tad rezultāti ir nedaudz labāki. Tas ir ļoti labi. Taču attiecībā uz šo gadu augstā inflācija, patērētāju piesardzība tēriņos līdz ar augstajiem komunālajiem maksājumiem varētu ietekmēt šo segmentu un samazināt tirdzniecību “HoReCa” kanālā.

Minējāt, ka patērētāji kļūst piesardzīgāki tēriņos. Kuru kategoriju produktus šī tendence varētu skart visvairāk?

Šobrīd mēs vēl neredzam šādas izmaiņas – iespējams, tas vairāk ir pieņēmums. Ja mēs runājam par inflāciju 2022.gadā, tad gada beigās inflācija ir ap 20%, bet tomēr jāatceras, ka gada sākumā inflācija bija viencipara līmenī. Patērētāju paradumu maiņa nenotiek tik ātri. Kā jau minēju sākumā, mēs redzam samazinājumu 5-10% apmērā gandrīz visās kategorijās, un nav tā, ka kāda kategorija ciestu vairāk nekā cita. Mēs šobrīd novērojam, ka patērētāji vairāk plāno savus tēriņus un apdomīgāk tērē, kā arī biežāk skatās uz atlaižu piedāvājumiem. Taču patērētāji joprojām pērk savus iecienītos zīmolus, un mēs nenovērojam tendenci, ka tie pārietu uz lētākām precēm, piemēram, privāto preču zīmoliem. Taču pircēji ir uzmanīgāki tēriņos un, ja tā var teikt, ir kļuvuši par “atlaižu medniekiem”. Jāatzīmē gan arī tendence, kas saistīta ar Krievijas karu Ukrainā. Tirgotāji ir atteikušies no Krievijas precēm, un tas ir devis vairāk vietas vietējiem ražotājiem atsevišķās kategorijās.

Pēc kara sākuma Ukrainā paziņojāt, ka pilnībā pārtraucat eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, kas iepriekš veidoja nepilnus 10% no kopējā eksporta apjoma. Vai šos tirgus ir izdevies aizstāt?

Šis skaitlis ir nedaudz neprecīzs. “Cido Grupas” eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pēdējos trijos gados ir samazinājies. “Cido Grupas” kopējie eksporta apjomi ir 30% no pārdošanas kopējiem apjomiem, savukārt Krievijas tirgus no šī eksporta apjoma 2021.gadā veidoja vien 5-6%, taču kopā ar Baltkrievijas tirgu – 6-7%. Ja skatāmies kopumā uz “Cido Grupas” pārdošanas apjomiem, tad Krievijas un Baltkrievijas tirgus 2021.gadā veidoja vien 2% no kopējā pārdošanas apjoma, tādēļ šiem tirgiem nebija lielas ietekmes. Neesam pilnībā kompensējuši šo apjomu, lai arī tas bija salīdzinoši neliels, jo eksportu kopumā ietekmēja ražošanas izmaksu kāpums Eiropā, īpaši Baltijas reģionā, kur enerģijas cenu kāpums bija vislielākais Eiropā. Tas ļoti ietekmēja mūsu konkurētspēju, un Baltijas valstu eksportētājiem bija liels trieciens. Jā, tagad mēs meklējam veidus, kā to kompensēt, ne konkrēti Krievijas tirgu, bet kā kopumā palielināt eksporta apjomus.

Kuri šobrīd ir “Cido Grupas” galvenie eksporta tirgi?

Tās ir visas valstis, kas ir mums apkārt, sākot ar Baltijas valstīm, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. No nesenākām valstīm, uz kurām sākts eksports, varu minēt ASV, Norvēģiju, arī Moldovu. Mēs savu produkciju pārdodam daudzās valstīs, tie nav lieli, bet ir augoši apjomi. Dzērienu nozarē īsti nav iespējams pārdot produktus ļoti tāliem tirgiem, īpaši ūdeni, jo tas vienkārši ir ekonomiski neloģiski, piegādāt šādus produktus tālu no ražošanas vietas, jo tāda veida produkti tiek ražoti lokāli. Taču produktus ar augstāku pievienoto vērtību, kā, piemēram, sulu zīmolu “Cido”, mēs eksportējam tālāk, piemēram, uz Vidējo Austrumu valstīm un nedaudz arī uz Āfriku un Ziemeļameriku. Īstenībā pēdējo gadu laikā nav notikušas lielas izmaiņas eksporta tirgus aptvērumā. Runājot par Ukrainu, mēs redzam, ka eksporta apjomi tur ir pieauguši, īpaši 2022.gada otrajā pusē sulu segmentā, tādēļ ka liela daļa vietējo ražotņu ir iznīcināta vai kara dēļ nav spējīgas ražot. Tas noteikti ir uz laiku, bet tas ir ļāvis mums palielināt eksporta apjomus pērnā gada otrajā pusē.

Kā jūs pašreizējos augstas inflācijas un pārtikas dārdzības apstākļos raksturotu sadarbību ar mazumtirgotājiem? Vai netiek pieprasītas ražotājiem nepieņemas cenas, akcijas?

Tas ir interesants jautājums! Vai tas ir labi vai slikti, bet “Cido Grupa” jau pasen ir iesaistījusies arī privāto preču zīmju produktu ražošanā, turklāt tāds energoresursu un izejvielu cenu pieaugums nav piedzīvots vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Mazumtirgotājus tas skar tikpat tieši. Protams, par katru cenu pieaugumu tiek diskutēts no abām pusēm, taču tas ir izaicinājums visām nozarēm visā Eiropā.

Kāda gan pandēmijas, gan kara dēļ ir situācija ar izejvielu pieejamību un piegādēm? Vai šobrīd situācija ir mainījusies uz labo pusi?

Grūti pateikt, vai situācija līdz ar izejvielu cenu pieaugumu tagad ir daudz labāka, bet 2021.gadā un 2022.gada sākumā bija ļoti lielas problēmas ar izejvielu un iepakojuma materiālu pieejamību un piegādēm. Šobrīd šādu izaicinājumu nav, tikai varbūt atsevišķām mazākām kategorijām. Šobrīd piegādes nav vairs liela problēma, jo līdz ar cenu pieaugumu pieprasījums ir krities un iepakojums tirgū ir pieejams.

Kā līdz šim uzņēmumu ir ietekmējušas augošās energoresursu cenas, un kādus risinājumus tam meklējāt?

Nav neviena uzņēmuma Latvijā un Baltijā kopumā, kuru šis energoresursu cenu kāpums neietekmētu, jo enerģijas biržas cenas Baltijas valstīs ir bijušas vienas no augstākajām Eiropā. “Cido Grupa” izmanto gan elektrību, gan dabasgāzi, un cenu kāpums mūs skāra tieši tāpat kā ikvienu citu uzņēmumu, jo īpaši pagājušā gada vasaras vidū – visi mēs atceramies augusta elektrības biržas cenas. Mums kā uzņēmumam šīs pārmaiņas nāk par labu, jo esam pārejas posmā uz ambiciozo plānu līdz 2024.gadam kļūt klimata jeb CO2 neitrālam uzņēmumam. Mēs šo mērķi izvirzījām vēl pirms kara sākuma un energocenu kāpuma un esam ceļā uz to. Esam sākuši projektu biomasas katlu uzstādīšanai, ko plānots paveikt līdz 2024.gada sākumam, lai pilnībā aizstātu dabasgāzi. Šobrīd esam projekta vidus posmā.

Tāpat mēs, protams, mēģinām pielāgoties jaunajai situācijai. Cenšamies taupīt enerģiju, cik vien tas ir iespējams, jo tas ir likums Nr.1 – ja nevari ietekmēt tirgus cenas, tad ir jāsamazina patēriņš. Mēs pat pielāgojām darba maiņu grafikus, lai samazinātu enerģijas izmaksas periodos, kad bija augstas biržas cenas, īpaši pagājušā gada augustā septembrī. Tāpat īstenojām arī citas enerģijas taupīšanas un energoefektīvas iniciatīvas, piemēram, siltumsūkņu uzstādīšana un ražošanas procesu un iekārtu pārskatīšana, tās nomainot uz jaunākās paaudzes iekārtām, kas vienmēr nodrošina lielāku energoefektivitāti utt.

Tas nozīmē, ka augsto biržas cenu laikā strādājat brīvdienās un naktīs?

Jā, tieši tā, jo augusts energocenu ziņā bija ekstrēms, tādēļ bija nedaudz jāmaina ražošanas maiņas.

Ko domājat par Latvijā pagājušā gadā ieviesto depozītsistēmu? Vai zināt, cik daudz no jūsu produkcijas iepakojuma pašlaik tiek nodots depozīta sistēmā?

Latvija spēra lielu soli, ieviešot depozīta sistēmu 2022.gada sākumā. Pirmkārt, tas ir ļoti liels ieguvums videi, palīdzot savākt iepakojumu un nepiesārņot dabu, otrkārt, tas ļauj pāris gadu laikā samazināt kopējo atkritumu daudzumu, jo visu, ko varam savākt depozīta sistēmā, var pārstrādāt un no tā atkārtoti ražot iepakojamo materiālu. Latvijā gan vēl ir jāaudzē depozīta sistēmā atgrieztā iepakojuma apjoms, kas pagājušajā gadā kopumā varētu būt apmēram 60%. Jāņem vērā gan, ka Latvijā sistēma ir jauna un turklāt nestrādāja pilnu 2022.gadu, tai ir nepieciešams pārejas periods, taču prognozējam, ka savākšanas līmenis augs un šogad jau pietuvosies Igaunijas un Lietuvas līmenim – apmēram 88-89%.

Līdz šā gada beigām esat solījuši pāriet uz pilnībā pārstrādātu un atkārtoti lietojamu iepakojumu visam produktu klāstam. Kā sokas ar šo mērķi?

Mūsu mērķis līdz 2024.gadam ir izmantot tikai tādu iepakojamo materiālu, kas ir otrreiz pārstrādāts un/vai pārstrādājams. Mums vēl ir nedaudz laika, lai pilnībā sasniegtu šo mērķi. Šobrīd mēs izmantojam pilnībā pārstrādātu kartona iepakojumu, savukārt otrs iepakojuma veids ir PET pudeles, kur mūsu mērķi ir pusceļā. Šobrīd apmēram puse no mūsu Latvijā pārdotās produkcijas PET iepakojumā ir ražota, izmantojot otrreizējās pārstrādes materiālus. Šobrīd mūsu lielākais izaicinājums ir pilnībā veikt Latvijā ražotās “Pepsi” produkcijas pāreju uz PET, kas ir no 100% pārstrādāta materiāla, līdz šī gada beigām. Tas būs liels pavērsiens.

Kādas investīcijas tas ir prasījis vai vēl prasīs?

Tas ir interesants jautājums. Mums kā ražotājam produkta iepakošanā tas neprasa nekādus ievērojamus papildu ieguldījumus, izņemot ļoti daudz testu. Taču katrs šāds zaļāks risinājums palielina iepakojuma izmaksas. Ko tas nozīmē – salīdzinot ar nepārstrādātiem materiāliem, tā ir nepieciešamība ieguldīt daudz naudas materiālu savākšanā un otrreizējā pārstrādē, lai atkārtoti ražotu augstas kvalitātes iepakojuma materiālu. Tāpat ir jāsaprot, ka, piemēram, depozīta sistēma ir milzīgs ieguldījums un investīcija, tā nodrošinās Latvijai 90% savāktu atkārtoti lietojamu iepakojumu, kuru varēs pārstrādāt un atkal izmantot. Faktiski tas ir daudz dārgāks iepakojuma cikls, ja salīdzina ar jauna, neapstrādāta plastmasas iepakojuma ražošanu. Otrreizējās pārstrādes tehnoloģijas vēl nav tik attīstītas un pieejamas tādā mērogā, lai ļautu izlīdzināt pārstrādāta materiāla un jauna materiāla cenas. Es ceru, ka ar gadiem tas uzlabosies un mēs sasniegsim līmeni, kad otrreizējais iepakojums ir ja ne lētāks, tad vismaz cenas ziņā salīdzināms ar neapstrādātu materiālu.

Esat viens no uzņēmumiem, kurš pagājušā gada sākumā parakstīja memorandu par cukura, sāls un piesātināto taukskābju satura samazināšanu produktos. Kas jau ir izdarīts – cik produktos un kādā apjomā cukura daudzums ir samazināts?

Jā, mums kā memoranda parakstījušam uzņēmumam ir pienākums samazināt cukura daudzumu savos ražotajos produktos, lai tirgum tos piedāvātu veselīgākus. Papildus tam, ka tirgum piedāvājam jaunus produktus, kas ir veselīgi un nesatur nemaz cukuru vai ļoti nelielu daudzumu, kā, piemēram, “Mangaļi Plus”, “”Cido” Imunitātes līnija”, “Enjoy” jaunās receptūras, ja salīdzina 2022.gadā ražoto produkciju ar 2021.gadā, tad cukura līmenis kopumā ir samazināts par 15%, kas jau ir vairāk nekā memorandā apņemtais. Savukārt kopš 2020.gada cukura līmenis ir samazināts par 21% – tas ir daudz.

Lielākais izaicinājums šajā procesā mums kā ražotājam ir saglabāt produktiem labās garšas īpašības.

Kur pašlaik tiek ražots alus ar zīmolu “Lāčplēsis”? Kādēļ lēmāt par labu ražošanas pārcelšanai prom no Latvijas, un vai ir kādi nosacījumi, lai alu atkal varētu ražot Latvijā?

Alus ražotājiem šis temats ir ļoti sensitīvs, taču vēlētos par to runāt no cita aspekta. Ja skatāmies uz lielajiem pasaules alus ražošanas uzņēmumiem, kā “Heineken” vai “Inbev”, tad tā ir normāla prakse, ka ražošana notiek tur, kur tam ir piemērota uzņēmējdarbības vide un mērogs. Ja mēs vietējiem patērētājiem vēlamies nodrošināt produktus ar augstu kvalitāti un konkurētspējīgu cenu, tad ražošanai, pirmkārt, ir jābūt efektīvai. Izņēmums nav arī Baltijas reģions. Dati liecina, un mēs redzam, ka alus patēriņš Latvijā samazinās. Tas notiek vairāku iemeslu dēļ – gan tādēļ, ka pieaug veselīga dzīvesstila popularitāte, gan tādēļ, ka valdība palielina akcīzes nodokli, kas paaugstina produktu cenu veikalu plauktos. Savādi šķiet tas, ka alus ir līderis akcīzes nodokļa likmes pieaugumā starp citiem alkohola veidiem. Tas ir dīvaini, jo alus ir produkts, ko ne tikai ražo uz vietas, bet arī ražo no vietējām izejvielām, no vietējo zemnieku izaudzētā, pretēji vīna kategorijai, kur pienesums vietējai ekonomikai ir vien no pārdošanas. Tādējādi šie divi apstākļi rada patēriņa kritumu alus segmentā.

Mums ir ļoti daudz alus darītavu citās valstīs, tādēļ, lai saglabātu konkurētspēju, tika pieņemts lēmums “Lāčplēša” alu ražot efektīvākās alus darītavās, kas atrodas netālu no Latvijas. Man gan ir jāuzsver, ka pilnībā tiek izmantota alus receptūra, kas ir radīta šeit un garšas ziņā nav nekādu izmaiņu.

Atbildot uz jautājumu par ražošanas atsākšanu Latvijā, tad es teiktu, ka, samazinoties kopējam alus patēriņam, tāda iespēja ir zema.

Tātad “Lāčplēsis” šobrīd netiek ražots kādā konkrētā valstī?

Tā kā mums alus darītavas atrodas dažādās valstīs, tad varam brīvi veikt pasūtījumu jebkurai ražotnei, kurai ir brīva jauda.

Kāda Latvijā pašlaik ir situācija ar darbaspēka pieejamību?

Jāsaka, ka tas ir izaicinājums jau trīs četrus gadus. Bezdarba līmenis Latvijā nepieaug un ir salīdzinoši zems. Ir ļoti izaicinoši atrast un pieņemt darbā kompetentus darbiniekus. Šobrīd mēs neredzam lielas izmaiņas nodarbinātības jomā, un tā ir tāda pati kā pirms trīs četriem gadiem, tādēļ ir ārkārtīgi nozīmīgi regulāri domāt, kā piesaistīt jaunus darbiniekus un meklēt veidus, kā darbiniekus noturēt.

Kādas ir prognozes par 2023.gadu? Kuriem faktoriem varētu būt lielākā ietekme?

Sagaidāms, ka šogad tendences saglabāsies līdzīgas kā 2022.gadā, redzam, ka karš joprojām turpinās un tam sekos arī tirgus reakcijas. Tas, protams, atsauksies uz patēriņu, enerģijas cenām, taču redzam arī gaismu tuneļa galā, jo valsts, īpaši iedzīvotāji, ir daudz labāk sagatavoti, nekā tas bija novērojams 2008.gada krīzes laikā. Par spīti esošajai situācijai un neskaidrībām, mēs domājam pozitīvi par 2023.gada attīstību, ja ne par gada pirmo pusi, tad otro pusi gan.